Pensija ir ikmēneša naudas maksājums, ko valsts vai citas organizācijas izmaksā iedzīvotājiem. Latvijā ir trīs veidu pensijas: vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas. Turklāt kopš 2001. gada mūsu valstī pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma:
Šajā rakstā sīkāk aplūkosim, kā darbojas pensiju sistēma Latvijā, kā arī to, kas ir pensiju indeksācija un dzīvības apdrošināšana ar uzkrāšanu.
Vecuma pensiju piešķir personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu un kurām ir noteikts darba stāžs. Saskaņā ar likumu 2024. gadā pensionēšanās vecums Latvijā ir 65 gadi, un nepieciešamais darba stāžs ir vismaz 20 gadi.
Trīs pakāpju pensiju sistēma ļauj ikvienam strādājošam cilvēkam parūpēties par savu nākotni, uzkrājot naudu savā kontā, un vienlaikus atbalstīt pašreizējos pensionārus.
Kad Latvijas iedzīvotājs saņem algu, no tās tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Daļa no šiem līdzekļiem tiek novirzīta maksājumiem pašreizējiem pensionāriem, bet otra daļa nonāk katras personas, kura veic šīs iemaksas, personīgajā pensiju kontā.
Portālā latvija.lv var pieprasīt izziņu, kurā ir informācija par 1. pensiju līmeņa kapitālu. Šo kapitālu veido personas veiktās ikgadējās apdrošināšanas iemaksas kopš 1996. gada līdz informācijas pieprasīšanas dienai. Ja personai ir darba stāžs pirms 1996. gada, pensijas kapitāla apmēru par šo periodu ir iespējams noskaidrot, pieprasot informāciju par prognozēto pensiju portālā latvija.lv.
Likums ļauj pensionēties divus gadus agrāk par oficiālo pensionēšanās vecumu, ja personai ir 30 gadu apdrošināšanas stāžs. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka pensijas apmērs būs mazāks un pirmos divus gadus tiks izmaksāti tikai 50%.
No 2001. gada 1. jūlija 2. pensiju līmenis kļuva par obligāto valsts fondēto pensiju shēmu, kurā tiek iemaksāti 6% no bruto algas (pirms nodokļu nomaksas). Šī pensiju līmeņa mērķis ir radīt papildu uzkrājumus 1. līmeņa pensijai un iespēju palielināt pensiju, ieguldot kapitālu finanšu tirgos.
Kā jau iepriekš minējām, līdzekļi sociālajām iemaksām tiek automātiski aprēķināti no bruto algas. Daļa, kas tiek pārskaitīta uz 2. pensiju līmeni, pēc tam tiek piešķirta jūsu izvēlētajam ieguldījumu plānam. Šādus plānus piedāvā gan Latvijas bankas, gan nebanku finanšu iestādes.
Parasti bankas un finanšu iestādes 2. pensiju līmenim piedāvā vairākus ieguldījumu plānus: jauniešiem, pusmūža cilvēkiem un cilvēkiem, kuri ir tuvu pensijas vecumam. Šo plānu atšķirība ir stratēģija. Jauniešiem parasti tiek piedāvāti dinamiskāki plāni, kas dod iespēju gūt lielāku peļņu, bet ir saistīti ar lielāku risku. Savukārt vecākajai paaudzei tiek piedāvāti stabili ieguldījumu plāni – tie ir mazāk riskanti un nodrošina mazāku, bet stabilāku kapitāla pieaugumu.
Ieguldījumu plāna pārvaldītājs izveido daļas par personas iemaksām un ziņo par tām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Šīs akcijas pēc tam var redzēt turētāja VSAA kontā. Pārvaldības sabiedrība sniedz turētājbankai norādījumus par to, kā ieguldīt kapitālu finanšu tirgū. Tas palīdz uzkrāt kapitālu un nākotnē saņemt lielāku pensiju.
Ja persona ir dzimusi pēc 1971. gada 1. jūlija, tā automātiski kļūst par pensiju shēmas 2. līmeņa dalībnieku. Tie, kas dzimuši laikā no 1951. gada 2. jūlija (ieskaitot) līdz 1971. gada 1. jūlijam, var brīvprātīgi piedalīties pensiju sistēmas 2. līmenī.
Katra persona var izvēlēties sev piemērotu ieguldījumu plānu un pārvaldītāju. Lai to izdarītu, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas atrodama vietnē www.latvija.lv. Turpat var arī pieprasīt izziņu un apskatīt savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus.
Ir svarīgi zināt, ka no 2020. gada 1. janvāra pensiju 2. līmeņa uzkrājumus var mantot. Katra persona savus uzkrājumus var novēlēt, izvēloties vienu no sekojošiem variantiem:
Jūs varat izvēlēties kādu no iespējām, aizpildot attiecīgo pieteikumu portālā latvija.lv.
Saskaņā ar prognozēm valsts pensija, visticamāk, būs aptuveni puse no jūsu pašreizējās algas. Lai arī pēc pensionēšanās jūs varētu saglabāt savu ierasto dzīves līmeni, ir svarīgi, lai pensijas apmērs būtu aptuveni 70 % no jūsu ienākumiem pirms pensionēšanās. To var nodrošināt, izmantojot pensiju 3. līmeni.
Pensiju 3. līmenis ir privāta brīvprātīga pensiju shēma. Uzkrājumus papildus 1. un 2. līmenim var veidot patstāvīgi vai ar darba ņēmēja palīdzību. Trešajā līmenī līdzekļi tiek ieguldīti vērtspapīros – tāpat kā 2. līmenī. Vienīgā atšķirība ir tā, ka 3. pensiju līmenī jūs varat izvēlēties, cik daudz un kur vēlaties ieguldīt.
Katru gadu 1. oktobrī Latvijā tiek pārskatītas pensijas. To sauc par indeksāciju. Indeksāciju veic, lai pensijas apmēru pielāgotu cenu līmenim. Šādā veidā valsts nodrošina, ka pensionāri var saglabāt savu ierasto dzīvesveidu.
Pensiju indeksācijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz inflācijas līmeni – preču un pakalpojumu cenu pieauguma dinamiku. Plašāku informāciju par to, kas ir inflācija, atradīsiet mūsu rakstā "Kas ir inflācija un kā tā ietekmē ikdienas dzīvi?".
Parasti pensiju indekss sastāv no faktiskā 12 mēnešu inflācijas indeksa un procentiem no apdrošināšanas iemaksu summas pozitīvā reālā pieauguma (tā ir visu to naudas līdzekļu summa, no kuriem gada laikā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas). 2023. gadā augstās inflācijas rezultātā 2022. gadā apdrošināšanas iemaksu reālais algas pieaugums bija mazāks par nulli, t. i., negatīvs. Tāpēc tas netika ņemts vērā, aprēķinot indeksu, un 2023. gadā indeksu veidoja tikai faktiskais patēriņa cenu indekss laikposmā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Vecuma un invaliditātes pensijas piemaksas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, tika palielinātas, izmantojot indeksu 1,0640. Rezultātā iedzīvotāji, kuri līdz 1995. gada beigām par katru nostrādāto gadu saņēma 1,43 eiro, tagad saņems 1,52 eiro. Savukārt tie, kas saņēma 2,14 eiro, par katru nostrādāto gadu saņems 2,28 eiro.
Pensionāriem indeksācijai nekas atsevišķi nav jādara, pārrēķina process notiek automātiski. Visa aktuālā informācija par pensiju indeksāciju ir pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Uzkrājuma dzīvības apdrošināšana ir viens no populārākajiem pensiju 3. līmeņa noguldījumu veidiem. Šis apdrošināšanas veids apvieno divus aspektus: uzkrājumu veidošanu nākotnei un aizsardzību neparedzētu apstākļu gadījumā. Uzkrājumus var izmantot ne tikai maksājumiem pēc pensionēšanās, bet arī, lai samaksātu par bērnu izglītību, veiktu pirmo iemaksu mājoklim vai segtu citus izdevumus pēc pensionēšanās.
Šis apdrošināšanas veids var būt noderīgs vairāku iemeslu dēļ.
Noslēdzot līgumu ar finanšu iestādēm, apdrošināšanas summu varat izvēlēties paši, ņemot vērā savus ienākumus un kredītsaistības. Pastāv arī iespēja atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20 % apmērā.
Incredit ir uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem jau 13 gadus, kuru laikā spējis kļūt par vienu no līderiem patēriņa kreditēšanas jomā ar vairāk nekā 200 000 apmierinātu klientu.
Šo un citus interesantus un noderīgus rakstus par šībrīža aktualitātēm, kā arī vienmēr svarīgām tēmām, piedāvā uzņēmums Incredit. Ja plānojat iegādāties automašīnu un ir nepieciešams papildu finansējums, vajadzīgo summu vai daļu no tās varat ērti saņemt kā kredītu auto iegādei, piemēram, no kompānijas Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta.
Pirms aizņemties, rūpīgi izvērtējiet savu finansiālo situāciju un spēju aizņēmumu laikus atdot, kā arī rūpīgi izplānojiet aizņēmuma atdošanu.
Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com www.pexels.com
