Apgūsti vairākus vērtīgus paņēmienus, kuri palīdzēs kontrolēt ikdienas tērēšanas ieradumus, kā arī ļaus iekrāt līdzekļus ilgi gaidītam atvaļinājumam!
Kad apsveram naudas iekrāšanu konkrētam mērķim, protams, prātā nāk ne tās priecīgākās domas par “jostas savilkšanu”. Šī doma var šķist sevišķi nepievilcīga tad, ja jau šobrīd nākas dzīvot ar salīdzinoši ierobežotu budžetu, un varētu pat likties – kā tad vēl vispār iespējams ietaupīt? Bet patiesībā ir tā, ka budžetēšanas spējas varam izkopt jebkuros apstākļos un vēl veiksmīgākus un organizētākus finansiālus lēmumus (gan lielus, gan mazus) varam pieņemt vienmēr.
Nav noslēpums, ka, augot rocībai, vienmēr tai līdzi aug arī vajadzības vai (ja godīgi sev atzīstamies) iegribas – iztērēt visu nopelnīto ir vieglāk par vieglu, un nekāda automātiskā naudas pārpalikuma iekrāšana parasti nenotiek. Tātad – krāšanai jāpieiet apzināti un mērķtiecīgi, turklāt, jo konkrētāks ir mērķis, jo lielākas izredzes, ka iekrāt izdosies, turklāt tam ieplānotajā laikā.
Ja sāksi taupīt ar mērķi vienkārši iekrāt “nedaudz” naudas nenoteiktā laika periodā, pārkāpt un apiet paša noteiktos ierobežojumus būs vieglāk par vieglu. Bet, ja nospraudīsi sev mērķi sešu mēnešu laikā sakrāt 1500 eiro, lai dotos nedēļu ilgā ceļojumā uz Turciju nākamajā vasarā, galamērķis (gan burtiski, gan simboliski!) būs gana reālistisks un kārdinošs. Tagad tikai atliek uzzināt vairāk par paņēmieniem, ar kuru palīdzību kontrolēt ikdienas tērēšanas ieradumus, nesamazinot dzīves kvalitāti!
Iepriekš minētie 1500 eiro sešu mēnešu laikā – tas ir tikai piemērs un aicinājums katram nospraust sev pašam reālistisku latiņu. Reālistisks iekrājamās naudas apjoms – tā ir summa, kura nešķitīs nedz pārāk viegli, nedz pārāk grūti sasniedzama. Tā ir summa, kura liks mainīt tērēšanas ieradumus, taču neradīs diskomfortu un sajūtu, ka jādzīvo “no rokas mutē”.
Ja nospraudīsi mērķi katru mēnesi atlikt pārāk mazu summu, kuru, nedaudz papūloties, varētu pat divkāršot, tad Tu gluži vienkārši tērē savu laiku (jo Tu varētu jau pēc trīs mēnešiem sauļoties pludmalē ārzemēs...). Savukārt, ja katru mēnesi centīsies ietaupīt pārlieku lielu summu, tad visdrīzāk pienāks mirklis, kad “iejauksies” ikdienišķas vajadzības vai kas neparedzēts, un visi labie nodomi iekrāt būs “vējā”.
Cik lielu daļu no saviem ienākumiem tad būtu ieteicams iekrāt ik mēnesi? Personīgo finanšu eksperti nereti min 50/30/20 likumu, saskaņā ar kuru 50% no ienākumiem vajadzētu tērēt tikai pamata vajadzībām – ēdienam, īres maksai vai hipotekārā kredīta nomaksai, komunālajiem maksājumiem un citiem iepriekš paredzamiem tēriņiem. 30% no ienākumiem var veltīt citām vajadzībām – neparedzamiem tēriņiem vai, atkarībā no naudas apjoma, savu vēlmju realizēšanai. Savukārt, 20% no budžeta ieteicams novirzīt uzkrājumiem.
Tas, protams, atkarīgs arī no faktiskā pieejamās naudas apjoma – ja ikmēneša pamata vajadzību apmierināšanai nākas iztērēt vairāk par 50% no kopējiem ienākumiem, nāksies vai nu samazināt neparedzētos jeb vēlmju tēriņus, vai tomēr iekrāt nedaudz mazāk par 20% no ienākumiem. Viens ir skaidrs – tieši vēlmju tēriņi ir tie, uz kuru rēķina nāksies mācīties krāt! Kā to izdarīt?
Kā jau iepriekš minēts, lai iekrātu, nāksies “strādāt” ar saviem neparedzēto/”impulsa”/vēlmju tēriņu ieradumiem – tos mainot un samazinot. Taču, nav iespējams kaut ko šajā sfērā mainīt un samazināt, nezinot, kur tad īsti nauda tiek iztērēta! Nereti, kad šķiet, ka “šodien jau nu gan neko īsti neesmu pircis”, apskatot bankas konta atskaiti, kļūst skaidrs – iztērēta pamatīga naudas summa! Kāpēc tā? Principā, tas notiek tāpēc, ka visvairāk tērējam tieši mazajās, var pat teikt, nemanāmajās lietiņās – pāris eiro te, pāris tur, un, galu galā, iztērēta liela summa.
Lai saprastu, kur tad īsti tērējam naudu, jāķeras pie budžetēšanas – visi tēriņi jāiegrāmato, lai rastos skaidrība par mūsu patēriņa tendencēm. Ja arī neesi “uz Tu” ar Microsoft Excel, nebēdā – mūsdienās ir pieejamas daudzas un dažādas personīgo finanšu aplikācijas, kuru plašajā klāstā noteikti varēsi atrast savām vajadzībām un spējam vispiemērotāko. Vairāk par dažādajām personīgo finanšu aplikācijām uzzini šeit.
Finanšu aplikācijas parasti piedāvā tēriņus sagrupēt tematiskās grupās – “ēdiens”, “īre”, “transports”, “benzīns”, “izklaide” u.c., kā arī izveidot pašam savas kategorijas atkarībā no ieradumiem. Sāc lietot aplikāciju – tajā nāksies atzīmēt katru tēriņu, kas, savukārt, Tev parādīs, kur nauda patiesībā “aiziet”. Varbūt Tavā gadījumā lielākais “vaininieks” ir mazie sīkumi – kafijas, smalkmaizītes, košļenes vai “pasēdēšana” kafejnīcā ar draudzenēm/draugiem, bet varbūt liela daļa Tavu brīvo līdzekļu aiziet “izdevīgajos” piedāvājumos atlaižu laikā? Jebkurā gadījumā – pirms censties mainīt savus ieradumus, tie ir jāizprot!
Lai gan pārtika nešaubīgi ir daļa no pamata vajadzībām, kurām paredzēti vismaz neaizskaramie 50% no ikmēneša ienākumiem, tajā pašā laikā tā ir tēriņu kategorija, uz kuras rēķina var lieliski ietaupīt un iekrāt. Tas, protams, iespējams tikai ar plānošanas palīdzību – vairāk iepriekš ieplānotu lielo iepirkšanos ar iepirkumu sarakstu rokās, kā arī cenu salīdzināšanu dažādos veikalos, un mazāk “impulsa” pirkumu. Lai uzzinātu vairāk par konkrētiem veidiem, kā tērēt mazāk naudas pārtikai, lasi rakstu par ietaupīšanu uz pārtikas rēķina.
Tāpat ir skaidrs, ka pietiekami daudz naudas tērējam ēdot, dzerot un izklaidējoties ārpus mājas. Rīta kafija, kas paķerta no darba netālu esošajā kafejnīcā, piektdienas vakara vakariņas restorānā ar draudzenēm, sestdienas vakara izklaide klubā ar vīnu un kokteiļiem... Skaidrs, ka aktivitātes atšķiras, bet nereti mūsu socializēšanās un ikdienas rituāli ir saistīti ar visai ievērojamu naudas patēriņu. Ja esi nonācis pie secinājuma, ka šī ir arī Tava “sāpīgā” tēriņu kategorija, ievies pārmaiņas! Tām nav jābūt nepatīkamām – vasarās varat doties kopīgās pastaigās pa parku vai pie jūras, bet aukstākā laikā apmeklēt, piemēram, izstādes. No pāris lietām, piemēram, karstajiem dzērieniem ārpus mājas, var arī atteikties, tā vietā, piemēram, ņemot dzērienu līdzi no mājām termokrūzē, kas ir arī dabai draudzīgāks risinājums.
Ir tēriņi, kuriem ir pavisam sezonāls raksturs – to krasi varam izjust kaut vai šobrīd, kad jāiegādājas Ziemassvētku dāvanas (par “gudrāku” Ziemassvētku dāvanu iegādāšanos lasi šeit. Taču dāvanas nav vienīgais sezonālo tēriņu cēlonis – tie var būt dažādi un individuāli katram no mums. Ja esi automašīnas īpašnieks, tad pats labi zini, kuros posmos auto prasa ieguldījumus – jaunu ziemas riepu iegādi, ikgadējo ceļa nodokļa apmaksu, potenciālu remontēšanu, kas nepieciešama, lai izietu tehnisko apskati u.c.
Tāpat, ja Tev ir bērni, tad labi zini, ka augusts katru gadu būs tas mēnesis, kad nāksies patukšot kabatas skolai nepieciešamo dažādo piederumu un jaunu formastērpu iegādei. Kur nu vēl jaunie apģērbi un apavi cilvēciņiem, kuri katru gadu aizvien vairāk stiepjas garumā un kuru pēdas aug... Ja šie un visi citi sezonālie izdevumi netiks plānoti, tie vienmēr radīs deficītu budžetā, un iekrājumus veikt būs grūti. Taču, ja finanšu aplikācijas lietosi ilgtermiņā un būsi apzinājis teju visus savus tērēšanas ieradumus un gan lielās, gan mazās nepieciešamības, jau laikus zināsi, kam vēl nepieciešams iekrāt.
Ceļojums – tā, protams, ir lieliska motivācija iekrājumu veikšanas uzsākšanai un lieliska atlīdzība sev par labi padarīto darbu. Taču, ja reiz māka ir rokā, nepārstāj krāt arī pēc tam, kad plānotajam ceļojumam naudas jau pietiek! Gada griezumā vienmēr vari veikt uzkrājumus iepriekš minēto sezonālo tēriņu vārdā, taču ne tikai – “drošības spilvens” noderēs vienmēr, turklāt tas būs labs sākums iekrājumu fonam jebkāda lielāka pirkuma iegādei. Savukārt, ja kādam lielākam plānotajam pirkumam, kam esi iekrājis daļu summas, joprojām nepieciešams neliels finansiāls atbalsts, vajadzīgo summu vienmēr iespējams saņemt kā patēriņa kredītu no uzņēmuma Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta.
Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com
