Ja vēlies ekonomēt uz pārtikas rēķina, nav jāiegādājas un jāēd mazāk kvalitatīvi produkti – iepazīsties ar ieteikumiem, kā plānot pārtikas iegādi un iepirkties gudrāk!
Ne visi esam dzimuši budžeta meistari, un, ja Tev šķiet, ka, lai kāda arī nebūtu Tava finansiālā situācija, nauda joprojām pamanās izbeigties pirms mēneša beigām, ir skaidrs, ka ar pieeju – “kā būs, tā būs”, situācija neuzlabosies. Ja vēlies sākt veidot uzkrājumus vai, gluži vienkārši, iemācīties komfortabli dzīvot ar tādiem naudas līdzekļiem, kādi Tev šobrīd ir pieejami, saviem tērēšanas ieradumiem jāpievēršas ar analītisku pieeju.
Zināms, ka pārtika ir viens no lielākajiem mūsu ikdienas tēriņiem – ja rūpīgi nesekojam līdzi saviem tērēšanas ieradumiem, pārtikas iegādē pavisam vienkārši un nemanot var “aiziet” visai ievērojams naudas daudzums. Bet, turpat ir arī labās ziņas – ja prāto, kā varētu iekrāt līdzekļus vai uz kā rēķina varētu censties ietaupīt, bet nejust izteiktu kādu preču vai aktivitāšu trūkumu ikdienā, tad personīgo finanšu sadaļa “pārtika”, ir tieši tas plauktiņš, kuru pārcilāt. Kā iespējams ietaupīt uz pārtikas rēķina, nemazinot savas dzīves gastronomisko kvalitāti?
Ja Tu domā, ka spēj pietiekami labi izsekot saviem pārtikas iegādes ieradumiem un aptuvenajiem tēriņiem, tad… padomā vēlreiz. Nereti šķiet, ka “Es taču šonedēļ no pārtikas produktiem iegādājos tikai x, y un z, kad biju Rimi veikalā, bet konta izraksts saka: -135.00 eiro!” Ja arī Tev tā ir gadījies un gluži vai šķiet, ka nauda izkususi acu priekšā, tad zini – Tu neesi vienīgais. Mēs mēdzam piemirst par neskaitāmajām ikrīta un pēcpusdienas kafijām, ieskriešanu mazajā (dārgākajā) piemājas veikaliņā, lai paķertu vēl piemirsto šo vai to, savu dārgo iecienīto vīna pudeli, ar kuru sevi šonedēļ palutināji ne tikai vienu, bet pat divas reizes, un tā tālāk…
Vienīgais veids, kā patiešām uzzināt, kur “aiziet” Tava nauda, ir tēriņus apzinīgi piefiksēt. Ja šķiet, ka tie ir nepamatoti lieli, vismaz izmēģini – veselu mēnesi cītīgi pieraksti, ko esi pircis un cik par to samaksājis, lai uzzinātu, vai no noslēpumu pilnās migliņas neizkāpj kāda vērtīga atklāsme. Varbūt pie visa tiešām ir vainīga Circle-K ikrīta kafija, smalkmaizīte, proteīna batoniņš un košļājamās gumijas paciņa mājās paēstu brokastu vietā, bet varbūt lielākā summa tiek iztērēta pusfabrikātos un gatavajās maltītēs, jo “nav laika”?
Tikai pats vari izvērtēt, vai šie ieradumi būtu jāmaina, bet galvenais - beidzot zināsi, kas ir pie vainas, un Tev beidzot būs iespēja sākt kontrolēt situāciju. Nav obligāti jākļūst par Excel tabulas meistaru, apgūstot formulas un ieviešot dažādas patēriņu izvērtēšanas kategorijas – mūsdienās ir pieejamas lieliskas personīgo finanšu vadības aplikācijas, kuras summēšanu un kategorizēšanu veiks Tavā vietā – atliek vien ievadīt iegādāto produktu sarakstu. Šāda aplikācija var pildīt ne tikai pārtikas finanšu vadības, bet arī iepirkuma saraksta funkciju – apskati, piemēram, tādu aplikāciju kā Our Groceries Shopping List, kuru turklāt ērti sinhronizēt un lietot vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus.
Tēriņu iegrāmatošana ļaus identificēt dažādās iespējamās problēmas tērēšanas uzvedībā, bet kā šīs problēmas risināt? Atbilde ir šķietami vienkārša – ar iepirkumu sarakstu un ēdienreižu plānošanu. Iepirkumu saraksts vien jau ir pietiekami vērtīgs solis pareizajā virzienā – tā izmantošana, kā mums visiem zināms, palīdzēs izvairīties no impulsa pirkumiem un iepirkšanās izsalkumā neparedzamajām sekām. Bet, lai saraksts darbotos patiešām efektīvi, tā pamatā jābūt ēdienreižu plānošanai.
Nav noslēpums, ka vismaz attīstītajās pasaules valstīs iedzīvotāji ik dienas izmet atkritumos neiedomājami lielu pārtikas apjomu, un principā vienīgais veids, kā no tā izvairīties, ir – sākt plānot ēdienreizes un, līdz ar to, kādus produktus konkrētajā veikala apmeklējuma reizē nepieciešams iegādāties. Nereti šķiet, ka tas varētu būt nepieciešams tikai lielām ģimenēm, bet patiesībā tas noderēs ikvienam. Ja Tavs iepirkumu saraksts atspoguļos tikai Tavu aptuveno ideju par to, kādi produkti nepieciešami, tad izvairīties varēsi tikai no impulsa pirkumiem, bet ne no pārtikas izmešanas plānošanas trūkuma dēļ.
Ja sāksi rūpīgāk plānot ēdienreizes, visdrīzāk automātiski sāksi vairāk uzmanības pievērst tam, ko ēd. Un, ja pusfabrikātu un gatavo nopērkamo ēdienu vietā sāksi vairāk gatavot ēdienu pats – laimējis būsi dubultā, jo spēsi ne tikai kontrolēt naudas plūsmu un ietaupīt, bet arī ēdīsi veselīgāku un kvalitatīvāku ēdienu. Un, ja ieviesīsi ēdienkartē vairāk ēdienu no dabiskām, neapstrādātām sastāvdaļām kā dārzeņi un gaļa, drīz vien šķitīs tikai dabiski un saprātīgi ieplānot iknedēļas Centrāltirgus apmeklējumu. Tur šos produktus varēsi iegādāties lētāk, kā arī sākt vairāk rēķināties ar produktu sezonalitāti, kas, jau atkal, gan ļauj ietaupīt naudu, gan ēst veselīgāk.
Protams, esam pieraduši, ka mūsdienās mums ir brīvi pieejami dažādi eksotiski augļi un dārzeņi, taču, tie ir ne tikai daudz dārgāki par vietējo izaudzēto produkciju transporta izmaksu dēļ, bet arī to kvalitāte un garšas īpašības nereti ir visai viduvējas. Protams, sevi nav pārspīlēti jāierobežo, bet sezonāla domāšana iespēju robežās sniegs lieliskas priekšrocības. Skaidrs, ka, piemēram, ziemas sezonā nebūtu jāiztiek tikai no pagrabā uzglabātiem vietējiem sakņaugiem, bet, piemēram, vasarā ir īstais laiks iegādāties un neierobežoti baudīt daudz svaigu vietējo augļu, ogu un dārzeņu – par ļoti pieejamām cenām.
Turklāt, ja gribam patestēt savu izturību un censties iegādāties un uzturā lietot pēc iespējas vairāk vietējās produkcijas, vasarā iegādātos labumus var gan saldēt, gan konservēt vēlākai lietošanai… Protams, tas prasa laiku un arī pietiekami plašu telpu uzglabāšanai, bet tieši tāpēc katrs var izvēlēties, cik lielā mērā sekos šādiem principiem un noskaidrot, vai spēj tos intergrēt savā ikdienā. Ja esi “iemanījies” paļauties uz tirgū nopērkamo produkciju, vari izmēģināt arī iepirkšanos Nakts tirgū, kurā produkti nopērkami teju vai vairuma apjomā. Ir produkti, kurus var uzglabāt ilgāk vai kurus konkrētā posmā lietosi vairāk (kā, piemēram, svaigos un gardos vasaras produktus) – tādējādi var vērā ņemami ietaupīt vismaz konkrētās sezonās un laika periodos.
Skaidrs, ka pārtikas budžeta taupīšanas nolūkos nav pilnībā “jāpārvācas” uz tirgu – ir produkti, kurus izdevīgi un ērti iegādāties lielveikalā. Lielveikals arī piedāvā maģisko konceptu – atlaides, kas mūsdienās nereti tiešām var būt ievērojamas un palīdzēt ietaupīt. Bet, skaidrs, ka noslēpums nav arī atlaižu lamatas – nereti nocenotās preces iegādājamies drīzāk tāpēc, ka tām ir atlaides, nevis tāpēc, ka tās mums tiešām nepieciešamas. Bet, ja zini, ka konkrēto palētināto produktu tiešām lieto regulāri un ja tam ir pietiekami ilgs derīguma termiņš, atlaides tiešām var palīdzēt ietaupīt.
Ietaupīt var dažādos veidos – viss atkarīgs no apņēmības un spējas veidot jaunus ieradumus. Taupīšanai uz ēdiena rēķina nav jāizpaužas zemākas kvalitātes produktu iegādē – nebūt nē, un visdrīzāk, tieši otrādi! Bet skaidrs ir viens – lai ietaupītu, darītu to kvalitatīvi un ar pozitīvu rezultātu “visās frontēs”, iepirkšanās procesam būs jāvelta vairāk uzmanības un laika. Protams, visai dzīvei nav jāpārvēršas par rēķināšanu, plānošanu un konservu gatavošanu ziemai, taču, iespējams, ka tas, kas sākās kā centieni mazliet ietaupīt, pārvērtīsies par apzinātu, veselīgu un visai baudāmu dzīvesveidu…
Ja esi atradis veidu, kā pirkt pārtiku izdevīgāk un Tev izdevies uzsākt veidot uzkrājumus, ietaupīto naudiņu vari izmantot kam daudz aizraujošākam, piemēram, atpūtas braucienam uz ārvalstīm, kur iepazīt nu jau pavisam citādus, interesantus ēšanas paradumus. Ja ceļojumam apmaksāšanai joprojām nepieciešams neliels finansiāls atbalsts, vajadzīgo summu vienmēr iespējams saņemt kā patēriņa kredītu ceļojumiem no kompānijas Incredit.
Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com
