Uzzini, kādas ir būtiskākās elektroauto un ūdeņraža auto atšķirības, un kuru transporta līdzekli vērts iegādāties, ja apsver spēkrata maiņu šogad!
Jau iepriekš esam stāstījuši par mūsdienās aizvien lielāku popularitāti un pieprasījumu ieguvušajiem elektroauto – mūsu izveidotajā rakstā “Vai vērts iegādāties: uzzini 5 elektroauto priekšrocības!” uzzināsi vairāk par elektroauto priekšrocībām salīdzinājumā ar parastajiem auto, kuri darbojas ar fosilās degvielas (benzīna vai dīzeļdegvielas) vai sašķidrinātās gāzes palīdzību. Savukārt, šoreiz salīdzināsim elektroauto ar tam pēc darbības principiem līdzīgāko ūdeņraža auto, kuri, tāpat kā elektroauto, ir elektriski un funkcionē bez izmešiem, taču starp tiem ir arī būtiskas atšķirības – gan pašiem auto raksturīgas, gan tādas, kas saistītas ar infrastruktūras jautājumiem. Ja interesējies par alternatīva spēkrata iegādi Latvijā, lasi tālāk!
Pastāv trīs elektroauto veidi – “tīrs” elektroauto, hibrīdauto un “plug-in” hibrīdauto. “Tīrajam” elektroautomobilim ir elektromotors un litija-jonu akumulators, kuru var uzlādēt uzlādes stacijās vai pieslēdzoties elektrotīklam. Hibrīdauto ir gan elektromotors, gan parastais motors, kurš paredzēts benzīna vai dīzeļdegvielas izmantošanai, turklāt hibrīdauto akumulators lādējas tikai no degvielas motora darbības un reģeneratīvās bremzēšanas. Savukārt, “plug-in” hibrīdauto ir akumulators, kuru papildus šiem variantiem iespējams uzlādēt arī no ārēja avota.
Lietotāji dažādos elektroauto galvenokārt izvēlas ekoloģisku apsvērumu dēļ – elektroauto, salīdzinot ar parastajiem auto, kuru izmeši būtiski ietekmē apkārtējo vidi, ir videi mazāk kaitīgi. Elektroauto fosilās degvielas vai sašķidrinātās gāzes vietā tiek izmantota elektrība, un tādējādi motorā netiek dedzināta fosilā degviela, kura rada izplūdes gāzes un izmešus. Lai gan elektroauto šobrīd pavisam noteikti nav no tiem lētākajiem, tā iegāde nodrošina arī neatkarību no mainīgajām degvielas cenām - elektrības cena, protams, ir daudz zemāka par degvielas cenu.
Šobrīd pasaulē populārāka kļūst arī ūdeņraža šūnas tehnoloģiju izmantošana automobiļiem. Ūdeņraža šūna, kas funkcionāli ir pielīdzināma akumulatoram, ir elektroķīmiska ierīce, kam elektriskās strāvas iegūšanai tiek izmantots ūdeņradis: degvielas šūnai pievadot ūdeņradi, tiek ražota elektrība, ar kuru tiek darbināts auto. Pretēji akumulatoram, ūdeņraža šūna neizlādējas, tādējādi to nav nepieciešams uzlādēt kā akumulatoru.
Bezizmešu ūdeņraža ieguve iespējama tikai ar elektrolīzes starpniecību, kas, salīdzinot ar bateriju tehnoloģijām, prasa daudz vairāk enerģijas – tādējādi ūdeņradis ir krietni vien dārgāks par elektrību. Kamēr ūdeņraža šūnai tiek pievadīts ūdeņradis, tā ražo auto darbināšanai nepieciešamo elektrību, un, tāpat kā elektroauto, ūdeņraža auto nerada kaitīgus izmešus apkārtējā vidē. Tipiski ūdeņraža auto ir aprīkoti ar mazākas ietilpības baterijām, nekā elektroauto – elektroauto aprīkoti ar 40-100 kWh baterijām, bet ūdeņraža auto – ar 1-2 kWh baterijām.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, iegādājoties alternatīvu automobili, kurā netiek izmantota fosilā degviela, ir par lietošanas ērtumu, kas, galvenokārt, ir jautājums par automobiļu uzlādēšanas pieejamību un ātrumu.
Elektroauto uzlādes laiks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: auto akumulatora ietilpības, uzlādes punkta konfigurācijas un pieejamās strāvas stipruma. Šo auto uzlāde, izmantojot parastu elektrības tīklu, ir lēna – līdz pat 12 stundām, savukārt, publiskajos uzlādes punktos 80% motora iespējams uzlādēt aptuveni 20-40 minūšu laikā. Tas, protams, ir daudz ātrāk nekā uzlādēšana, izmantojot elektrības tīklu, tomēr aizņem daudz ilgāku laiku, nekā auto uzpildīšana ar benzīnu, dīzeļdegvielu un pat sašķidrināto gāzi.
Tāpat būtiska ir arī publisko uzpildes punktu ērta pieejamība: šobrīd Latvijā ir 120 ātrās uzlādes stacijas, kas, protams, pagaidām nav salīdzināms ar ierastajām degvielas uzpilde stacijām, ņemot vērā elektroauto salīdzinoši nelielo nobraukumu pēc kārtējās akumulatora uzlādes.
Ūdeņraža auto, savukārt, citviet pasaulē iespējams uzpildīt speciālās uzpildes stacijās, kur uzlāde notiek 5 minūšu laikā. Taču, jāņem vērā, ka ūdeņraža stacijas atšķiras – ne visās ūdeņradis tiek uzturēts pietiekami augstā spiedienā, lai piepildītu pilnu ūdeņraža balonu. Spiedienam ir jābūt vismaz 375 bāriem, pretējā gadījumā 5 minūšu laikā tiks uzpildīta tikai puse balona, bet otra puse netiks uzpildīta vispār.
Šobrīd Latvijā ir tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija – tā atrodas Rīgā, Vienības gatvē 6. Tajā saražotais ūdeņradis šobrīd pamatā tiek izmantots sabiedriskā transporta vajadzībām – tas tiek pildīts 10 trolejbusos. Tāpat, tuvākajā nākotnē ūdeņraža uzpildes staciju skaitu nav plānots papildināt. Pretēji elektrībai, ūdeņraža lietošana automobiļa uzpildei mājas apstākļos šobrīd nav reāli iespējama: lai gan pastāv iekārtas, kuras ļautu no dabasgāzes iegūt ūdeņradi, to cena un pieejamība nav ikdienas lietošanai piemērota.
Ūdeņraža auto vidēji ir aptuveni četras reizes dārgāki, nekā elektroauto, turklāt, jāņem vērā, ka plašā elektroauto izplatība, salīdzinot ar ūdeņraža auto, palielina izredzes iegādāties lietotu elektroauto par zemāku cenu. Tāpat, sarežģītāka ir arī ūdeņraža auto uzbūve, kā rezultātā to apkope ir dārgāka, nekā elektroauto apkope.
Elektroauto efektivitāte ir aptuveni trīs reizes lielāka, nekā ūdeņraža auto efektivitāte, turklāt ūdeņraža auto efektivitāte pati par sevi ir visai zema – tikai aptuveni 25-35%, kamēr elektroauto efektivitāte ir 70-90%. Respektīvi, ūdeņraža auto patērē 2-3 reizes vairāk elektrības, lai veiktu to pašu attālumu, ko elektroauto ar akumulatoru. Tādējādi var secināt, ka videi draudzīgais elektrības iegūšanas paņēmiens ar ūdeņradi, ko izmanto ūdeņraža auto darbināšanai, nozīmē būtiskus tēriņus un samazinātu efektivitāti. Tāpat, ņemot vērā, ka Latvijā ir tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, iespējas apkalpot ūdeņraža auto ikdienā pagaidām praktiski nav.
Ūdeņraža uzpildes stacijas vairākus gadus darbojas ASV, kas liecina par to, ka ar laiku, attīstoties infrastruktūrai un samazinoties izmaksām, ūdeņraža auto pieprasījums varētu palielināties arī Latvijā. Tāpat, 177 ūdeņraža uzpildes stacijas darbojas arī Eiropā, un lielākā daļa no tām – 87 atrodas Vācijā. Otro vietu ūdeņraža uzpildes staciju izplatībā Eiropā ieņem Francija ar 26 stacijām, turklāt, plānots uzbūvēt vēl vismaz 34.
Taču, šobrīd turpinās elektroauto uzvaras gājiens – tie piedāvā videi draudzīgu pārvietošanās veidu, turklāt, Latvijā ir pietiekami daudz publisko uzpildes punktu, kuros elektroauto iespējams uzlādēt salīdzinoši ātri. Elektroauto ir izdevīgi uzturēt – tiem ir salīdzinoši lēta apkope (salīdzinot gan ar ūdeņraža auto, gan parastajiem auto), kā arī pieejamas nodokļu atlaides un cita veida valsts piešķirtas kompensācijas (gan Latvijā, gan citviet pasaulē).
Latvijā pieejamo elektroautomobiļu pilns saraksts, kurš nepārtraukti tiek atjaunots un kurā pieejamas gan automašīnu cenas, gan specifikācijas, iespējams atrast šeit. Ūdeņraža auto pieejamība šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē ir daudz zemāka. Šobrīd lētākais pasaulē pieejamais ūdeņraža auto ir Toyota Mirai marka, un tas maksā aptuveni 80 000 dolāru. Latvijā to šobrīd iegādāties nevar.
Šo un citus interesantus un noderīgus rakstus par šībrīža aktualitātēm, kā arī vienmēr svarīgām tēmām piedāvā uzņēmums Incredit. Ja plāno investēt elektroautomobilī, daļu summas Tev nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt kā patēriņa kredītu no uzņēmuma Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta.
Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com www.pexels.com
