COVID-19 ārkārtas fāzē katrs esam ieviesuši daudzus jaunus ieradumus: kurus vērts saglabāt pēc krīzes posma beigām, un kādas vērtīgas atziņas varam gūt?
Šis ir posms, kad daudzi no mums ik pārdienas mostas ar vēstuli no ziņu aģentūras LETA e-pasta kastītē, kura vēsta par “jaunāko likumdošanā ārkārtējās situācijas laikā”. Pārvietošanās starp Eiropas valstīm, vismaz ar automašīnu, kļūst aizvien brīvāka, kustība sāk atgriezties arī gaisa satiksmes sfērā, un šķiet, ka mūsu ikdiena jau lēnām atgriežas ierastajās sliedēs. Taču, tajā pašā laikā, atviegloti nopūsties ir pārragri. Veselības aprūpes krīze un COVID-19 nav pilnībā pieveikti nedz Latvijā, nedz citviet pasaulē, turklāt, tikpat neparedzamas joprojām ir arī COVID-19 apkarošanas nolūkos ieviestās ārkārtas situācijas ekonomiskās sekas.
Smagāk skartās nozares vēl ne tuvu nav sākušas atgūties, un valsts pārvalde turpina lauzīt galvas par ierobežoto līdzekļu optimālu pārdali dīkstāves palīdzības pabalstiem. Ja Tev ir paveicies un COVID-19 krīze Tevi un Tavus tuvākos tieši nav skārusi nedz medicīniski, nedz profesionāli, tad šo visas sabiedrības pieredzi vērts vismaz uztvert kā labu mācību par to, cik ātri dzīve var “apmest kūleni”. Pasargāts nav neviens, un mēs visi esam saistīti, tāpēc, atgriežoties “īstajā dzīvē”, noteikti vajadzētu turpināt ievērot piesardzību, kā arī apsvērt, kurus no izolācijas posmā ieviestajiem ieradumiem ir vērts saglabāt arī turpmāk. Rakstā lasi mūsu ieteikumus!
Nereti dažādās svētku reizēs dzirdam, ka pirmais un galvenais, ko cilvēki cits citam vēl, ir veselība. Ja veselība ir laba un nav, par ko sūdzēties, tie varētu likties tikai tādi daudzkārt dzirdēti un jau nodeldēti vārdi, bet, ikviens, kurš saskāries ar nopietnu veselības problēmu vai hronisku saslimšanu, noteikti apstiprinās – nekā svarīgāka patiesībā nav. Un, lai gan, nereti varētu šķist, ka veselību var nopirkt par naudu (kā zināms, reizēm nākās tērēt milzīgas summas dažādiem medikamentiem, diagnostikai un procedūrām), sastopoties ar nopietnu savu vai tuva cilvēka saslimšanu, mums nākas aptvert – laba veselība ir vislielākā vērtība, un ar naudu to pat nevar salīdzināt.
Ja Tev un Tavai ģimenei ir paveicies izvairīties no nopietnas COVID-19 saslimšanas, tad globālo pieredzi (rakstīšanas brīdī pasaulē no COVID-19 koronavīrusa miruši jau 382,921 cilvēki) jāuztver vismaz kā nopietnu mācību. COVID-19 riska grupā nokļūst gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan cilvēki ar iepriekšējām nopietnām hroniskām saslimšanām – šie faktori, protams, ir ārpus mūsu kontroles. Taču, ja esi vesels, profilaktiskas rūpes par labākās iespējamās fiziskās formas saglabāšanu un imunitātes uzturēšanu samazinās dažādu vīrusu infekcijas risku augstāka riska periodos.
Tam pamatā ir vienkāršu un visiem zināmu prakšu ievērošana – veselīgs uzturs un vitamīnu uzņemšana, fiziskas aktivitātes svaigā gaisā un pilnvērtīgs miegs, kā arī atbrīvošanās no negatīviem ieradumiem. Lai gan modernajā pasaulē ierasts paļauties uz medicīnas risinājumiem visām veselības problēmām, aizvien vairāk cilvēku sāk apjaust farmācijas industrijas ieinteresētību peļņas palielināšanā, un tā vietā vēlas fokusēties uz veselības saglabāšanu, nevis tikai slimību ārstēšanu. Protams, internetā ārsta diplomu neiegūsi, taču sevis izglītošana un sava ķermeņa labāka iepazīšana, kā arī preventīvas rūpes par veselību noteikti uzlabos gan izredzes izvairīties no ikgadējiem vīrusiem, gan spēju par sevi parūpēties kopumā.
Holistiska pieeja veselībai aktuāla visā dzīves garumā, taču ir vērts savā ikdienā iespēju robežās saglabāt arī ar COVID-19 saistītos veselības aprūpes nozares ieteikumus. Nosacījumi ir vienkārši – atcerēties regulāri mazgāt rokas karstā ūdenī ar ziepēm pēc jebkādas saskares ar virsmām, ārpus mājas lietot antibakteriālu želeju vai salvetes roku notīrīšanai, kā arī izvairīties no sejas (acu, deguna, mutes) aizskaršanas.
Būtiski ir arī sākt daudz nopietnāk izturēties pret apkārtējo veselību kopumā – jāsāk izvairīties no latviešiem tik raksturīgās “varonības” doties uz darbu, kad esi slims! Vairāk par pasākumiem, ko vēlams ievērot arī pēc COVID-19 izolācijas beigām, lasiet mūsu sagatavotajā rakstā “COVID-19 – kā parūpēties par savu fizisko un garīgo veselību?”
Ir vērts arī atbildīgi izvērtēt savu reakciju uz pulcēšanās ierobežojumu atcelšanu. Skaidrs, ka, ja pulcēties atkal ir atļauts, tās ir katra brīvas tiesības, taču, katram pašam sava un savas ģimenes un citu apkārtējo situācija ir zināma vislabāk. Ja ģimenē vai draugu lokā ir cilvēki, kuri ir COVID-19 riska grupā, iespējams, ir vērts vismaz uz laiku turpināt ierobežojumu ievērošanu un lieki neapdraudēt sevi un apkārtējos.
COVID-19 mūs ir rosinājis labāk parūpēties ne tikai par savu veselību un fizisko drošību, bet arī būt tālredzīgākam jautājumā par finansēm. COVID-19 rezultātā izveidojusies ekonomiskā dīkstāve vissmagāk ietekmēja dažādas tirgus nozares – ēdināšanas un citu pakalpojumu biznesus, transportu, tūrismu, kultūru un dažādas ražošanas nozares. Šī pieredze vēsta vienu – Tu nezini, vai Tev nākamreiz atkal paveiksies, vai, gluži pretēji, nevilšus nonāksi to lokā, kuriem būs jācīnās par dīkstāves pabalsta saņemšanu.
Tāpēc ir vērts būt finansiāli tālredzīgam un veikt vairākus materiālās drošības pasākumus. Mums ne vienmēr ir iespēja kontrolēt savus ienākumus un cerēt uz to pieaugšanu īstermiņā, bet mums vienmēr ir kontrole pār saviem tēriņiem. Idejas izdevumu samazināšanai (nesamazinot dzīves kvalitāti!) var smelties mūsu iepriekš sagatavotajā materiālā “Praktiskais minimālisms - kad labot un aizņemties, un kad pirkt jaunu!” Lai kādi būtu mūsu ienākumi un lai kā arī nešķistu, ka iekrāt iespējams tikai tad, kad ienākumi ir lielāki, patiesībā nedaudz iekrāt ir iespējams vienmēr. Galvenais ir regularitāte!
Protams, pastāv arī iespēja savu finansiālo situāciju uzlabot ar papildu ienākumu avota atrašanu. Ja Tev ir iespēja, tā teikt, diversificēt savus finanšu riskus, tad to noteikti ir vērts darīt. Mēs dzīvojam tehnoloģiju ērā, un nekad nav bijis tik ērti un vienkārši piekļūt dažādiem online rīkiem, tostarp, dažādiem lētiem vai bezmaksas kursiem, ar kuru palīdzību iegūt papildu prasmes un kvalifikācijas. Vairāk par dažādām apmācības iespējām vari uzzināt mūsu sagatavotajā materiālā “Bezmaksas kursi tiešsaistē – papildu ienākumu avots, strādājot attālināti”.
COVID-19 karantīnas un pašizolācijas posms mums ir daudz iemācījis – arī par to, kā jēgpilni pavadīt kopā laiku. Šis posms ir bijis izaicinošs – tie, kuriem reizē ar darbu no mājām bija jānodrošina arī bērnu mājas apmācība un jāiesaistās tiešsaistes mācību procesā, to zina vislabāk. Kamēr teju visām iepriekš pieejamām izklaides un atpūtas iespējām vairākus mēnešus bija metaforiski piekārta zīme “slēgts”, vienīgais laika pavadīšanas veids ārpus mājas bija dabā.
Skaidrs, ka daudzi no mums ar prieku sagaida kafejnīcu atvēršanos un dažādo kultūras norišu un pasākumu “izkāpšanu” no interneta platformām atpakaļ dzīvē, taču, domājams, ka šis posms mums iemācījis arī šo to par jēgpilnu atpūtu. Ja visi darbadienas beigās noguruši no ekrānu pārpilnības, tad, visdrīzāk, vakaru gribētos pavadīt prom no ekrāniem – sarunās un spēlēs, pie jūras un mežā, pastaigā vai uz riteņa.
Tāpat arī situācijā, kad, vasaras sezonai sākoties, nevaram doties brīvdienās uz tālām zemēm, mums ir iespēja tuvāk iepazīt Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu jaukumus. Tas var būt atvaļinājums pie jūras tepat Latvijā, vai, piemēram, velotūrisma atpūta, par kuru vairāk vari uzzināt mūsu rakstā “Iecienītākie velomaršruti Latvijā un Baltijā šajā sezonā”. Iespēju ir daudz, un nebūt nav jāizvēlas pats dārgākais. Būtiski ir tas, ka dzīve iet uz priekšu, un mēs palēnām tajā atgriežamies, taču – neaizmirstam arī vērtīgas šī posma mācības!
Šo un citus praktiskus un noderīgus rakstus par šībrīža aktualitātēm, kā arī vienmēr svarīgām tēmām piedāvā uzņēmums Incredit. Ja nepieciešams šosezon iegādāties jaunu velosipēdu sev vai citiem ģimenes locekļiem vai citu sporta aprīkojumu aktivitātēm brīvā dabā, Tev nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt patēriņa kredītu no uzņēmuma Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta.
Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com
